Pāriet uz saturu

Alkoholisms: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
m r2.7.2) (robots pievieno: ast:Alcoholismu
Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5
 
(Viena starpversija, ko saglabājuši 25 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Medicīniskais brīdinājums}}
'''Alkoholisms''' ir [[slimība|slimīga tieksme]], kurai raksturīga bieža un nekontrolējama [[alkohols|alkohola]] lietošana. Alkoholisma gadījumā alkoholiskos dzērienus cilvēks lieto, neskatoties uz [[veselība]]s problēmām vai arī nepatīkamām sociālajām sekām.
[[Attēls:William Hogarth - Gin Lane.jpg|thumb|[[Viljams Hogārts|Viljama Hogārta]] gravīra "Džina šķērsiela", kas attēlo pārmērīgas [[džins (dzēriens)|džina]] lietošanas sekas]]
'''Alkoholisms''' ir [[slimība|slimīga tieksme]], kurai raksturīga bieža un nekontrolējama [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] lietošana. Alkoholisma gadījumā alkoholiskos dzērienus cilvēks lieto, neskatoties uz [[veselība]]s problēmām vai arī nepatīkamām sociālajām sekām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medicine.lv/pme-raksts/?slug=alkoholisms_pme|title=ALKOHOLISMS|website=medicine.lv|access-date=2023-06-14|date=2012-04-02|language=lv}}</ref>


Alkoholismu visbiežāk saista ar [[narkotiku atkarība|atkarība]]s izveidošanos no alkohola vai arī ar nepārvaramu psiholoģisku ieradumu, lietot alkoholu (psiholoģisko atkarību). Alkoholisma attīstība ir ļoti atkarīga no alkohola apjoma un no tā cik bieži alkohols tiek patērēts, kā arī no dažiem individuāliem faktoriem un organisma īpatnībām. Dažiem cilvēkiem ar alkoholismu saslimt ir lielāks risks, jo tas ir atkarīgs no sociālās vides, garīgās veselības stāvokļa un [[stress|stresa]]. Alkoholisms var būt arī [[iedzimtība|iedzimts]], ja māte [[grūtniecība]]s laikā lieto alkoholu.
Alkoholismam raksturīgi divi veidi: pārmērīgi bieža alkohola lietošana (psiholoģiskais pieradums jeb psiholoģiskā atkarība) un pēc tam sekojošā fiziskā atkarība no alkohola ([[narkomānija]]s forma). Alkoholisma attīstība ir ļoti atkarīga no vecuma, kurā alkoholu sāk lietot (jaunākiem cilvēkiem risks ir būtiski lielāks), alkohola apjoma un no tā, cik bieži alkohols tiek patērēts, kā arī no dažiem individuāliem faktoriem un organisma īpatnībām. Dažiem cilvēkiem ar alkoholismu saslimt ir lielāks risks, jo tas ir atkarīgs no [[Sociālā vide|sociālās vides]], garīgās veselības stāvokļa un [[stress|stresa]]. Alkoholisms var būt arī [[iedzimtība|iedzimts]], ja māte [[grūtniecība]]s laikā lieto alkoholu.

{{Autortiesību problēmas (maza)|url=http://www.esibrivs.lv/lv/atrkariba/alkohola_atkariba}}

Speciālistiem konsultāciju laikā jāpievērš uzmanība iespējamai problemātiskai alkohola lietošanai, jo cilvēks var būt ieradies ar cita veida sūdzībām, kuru iemesls patiesībā ir alkohols.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tiek.lv/raksti/alkohols-klust-par-problemu|title=Alkohols kļūst par problēmu|website=Tiek|access-date=2023-06-14|date=2023-06-12|language=en-US|archive-date=2023-06-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20230614054652/https://tiek.lv/raksti/alkohols-klust-par-problemu}}</ref>


== Medicīniskā definīcija ==
== Medicīniskā definīcija ==
ASV medicīnas [[žurnāls]] ({{val-en|Journal of American Medical Association}}) alkoholismu definē kā "hronisku slimību, kuru raksturo pārlieku liela alkohola lietošana, atkarība no alkohola un alkohola lietošana neskatoties uz tā izraisītajām sekām un traucētu domāšanu."
ASV medicīnas [[žurnāls]] ({{val-en|Journal of American Medical Association}}) alkoholismu definē kā "hronisku slimību, kuru raksturo pārlieku liela alkohola lietošana, atkarība no alkohola un alkohola lietošana neskatoties uz tā izraisītajām sekām un traucētu domāšanu."


DSM-IV (standarta diagnoze psihiatrijā un filozofijā) alkohola lietošanu definē kā, tā atkārtotu lietošanu neskatoties uz nelabvēlīgajām sekām.
DSM-IV (standarta diagnoze psihiatrijā un filozofijā) alkohola lietošanu definē kā tā atkārtotu lietošanu, neskatoties uz tās nelabvēlīgajām sekām.


== Atsauces ==
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.neslimo.lv/pme/?name=alkoholisms Alkoholisms | Medicīnas termins] {{lv ikona}}


{{Medicīna-aizmetnis}}
{{Medicīna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}


[[Kategorija:Alkohols]]
[[Kategorija:Alkohols]]
[[Kategorija:Slimības]]
[[Kategorija:Slimības]]

{{Link GA|en}}
{{Link FA|hr}}
{{Link FA|vi}}

[[ar:كحولية]]
[[ast:Alcoholismu]]
[[az:Alkoqolizm]]
[[be:Алкагалізм]]
[[be-x-old:Алькагалізм]]
[[bg:Алкохолизъм]]
[[bs:Alkoholizam]]
[[ca:Alcoholisme]]
[[cs:Alkoholismus]]
[[cy:Alcoholiaeth]]
[[da:Alkoholisme]]
[[de:Alkoholkrankheit]]
[[el:Αλκοολισμός]]
[[en:Alcoholism]]
[[eo:Alkoholismo]]
[[es:Alcoholismo]]
[[et:Alkoholism]]
[[eu:Alkoholismo]]
[[fa:الکلیسم]]
[[fi:Alkoholismi]]
[[fr:Alcoolisme]]
[[gl:Alcoholismo]]
[[he:אלכוהוליזם]]
[[hif:Alcoholism]]
[[hr:Alkoholizam]]
[[hu:Alkoholizmus]]
[[id:Alkoholisme]]
[[is:Alkóhólismi]]
[[it:Alcolismo]]
[[ja:アルコール依存症]]
[[jv:Alkoholisme]]
[[ka:ალკოჰოლიზმი]]
[[kk:Дипсомания]]
[[kn:ಮದ್ಯದ ಗೀಳು]]
[[ko:알코올 의존증]]
[[la:Alcoholismus]]
[[lt:Alkoholizmas]]
[[mk:Алкохолизам]]
[[ml:അതിമദ്യാസക്തി]]
[[mr:मद्यपाश]]
[[ms:Alkoholisme]]
[[mt:Alkoħoliżmu]]
[[new:अल्कोहोलिजम]]
[[nl:Alcoholisme]]
[[nn:Alkoholisme]]
[[no:Alkoholisme]]
[[oc:Alcolisme]]
[[os:Алкоголизм]]
[[pl:Alkoholizm]]
[[pt:Alcoolismo]]
[[rn:Ibiyayura umutwe]]
[[ro:Alcoolism]]
[[ru:Алкоголизм]]
[[scn:Alcolismu]]
[[sh:Alkoholizam]]
[[simple:Alcoholism]]
[[sk:Alkoholizmus]]
[[sl:Alkoholizem]]
[[sr:Алкохолизам]]
[[sv:Alkoholism]]
[[sw:Ulevi]]
[[ta:குடிப்பழக்கம்]]
[[te:మద్య వ్యసనం]]
[[tg:Алкоголизм]]
[[tl:Alkoholismo]]
[[tr:Alkolizm]]
[[uk:Алкоголізм]]
[[vi:Chứng nghiện rượu]]
[[yi:אלקאהאליזם]]
[[zh:酗酒]]
[[zh-min-nan:Chiú-cheng tiòng-to̍k]]

Pašreizējā versija, 2023. gada 25. augusts, plkst. 11.37

Viljama Hogārta gravīra "Džina šķērsiela", kas attēlo pārmērīgas džina lietošanas sekas

Alkoholisms ir slimīga tieksme, kurai raksturīga bieža un nekontrolējama alkohola lietošana. Alkoholisma gadījumā alkoholiskos dzērienus cilvēks lieto, neskatoties uz veselības problēmām vai arī nepatīkamām sociālajām sekām.[1]

Alkoholismam raksturīgi divi veidi: pārmērīgi bieža alkohola lietošana (psiholoģiskais pieradums jeb psiholoģiskā atkarība) un pēc tam sekojošā fiziskā atkarība no alkohola (narkomānijas forma). Alkoholisma attīstība ir ļoti atkarīga no vecuma, kurā alkoholu sāk lietot (jaunākiem cilvēkiem risks ir būtiski lielāks), alkohola apjoma un no tā, cik bieži alkohols tiek patērēts, kā arī no dažiem individuāliem faktoriem un organisma īpatnībām. Dažiem cilvēkiem ar alkoholismu saslimt ir lielāks risks, jo tas ir atkarīgs no sociālās vides, garīgās veselības stāvokļa un stresa. Alkoholisms var būt arī iedzimts, ja māte grūtniecības laikā lieto alkoholu.

Speciālistiem konsultāciju laikā jāpievērš uzmanība iespējamai problemātiskai alkohola lietošanai, jo cilvēks var būt ieradies ar cita veida sūdzībām, kuru iemesls patiesībā ir alkohols.[2]

Medicīniskā definīcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ASV medicīnas žurnāls (angļu: Journal of American Medical Association) alkoholismu definē kā "hronisku slimību, kuru raksturo pārlieku liela alkohola lietošana, atkarība no alkohola un alkohola lietošana neskatoties uz tā izraisītajām sekām un traucētu domāšanu."

DSM-IV (standarta diagnoze psihiatrijā un filozofijā) alkohola lietošanu definē kā tā atkārtotu lietošanu, neskatoties uz tās nelabvēlīgajām sekām.

  1. «ALKOHOLISMS». medicine.lv (latviešu). 2012-04-02. Skatīts: 2023-06-14.
  2. «Alkohols kļūst par problēmu». Tiek (en-US). 2023-06-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-06-14. Skatīts: 2023-06-14.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]