Alkoholisms

Alkoholisms ir slimīga tieksme, kurai raksturīga bieža un nekontrolējama alkohola lietošana. Alkoholisma gadījumā alkoholiskos dzērienus cilvēks lieto, neskatoties uz veselības problēmām vai arī nepatīkamām sociālajām sekām.

Alkoholismu visbiežāk saista ar atkarības izveidošanos no alkohola vai arī ar nepārvaramu psiholoģisku ieradumu, lietot alkoholu (psiholoģisko atkarību). Alkoholisma attīstība ir ļoti atkarīga no alkohola apjoma un no tā cik bieži alkohols tiek patērēts, kā arī no dažiem individuāliem faktoriem un organisma īpatnībām. Dažiem cilvēkiem ar alkoholismu saslimt ir lielāks risks, jo tas ir atkarīgs no sociālās vides, garīgās veselības stāvokļa un stresa. Alkoholisms var būt arī iedzimts, ja māte grūtniecības laikā lieto alkoholu.

Medicīniskā definīcija

ASV medicīnas žurnāls (angļu: Journal of American Medical Association) alkoholismu definē kā "hronisku slimību, kuru raksturo pārlieku liela alkohola lietošana, atkarība no alkohola un alkohola lietošana neskatoties uz tā izraisītajām sekām un traucētu domāšanu."

DSM-IV (standarta diagnoze psihiatrijā un filozofijā) alkohola lietošanu definē kā, tā atkārtotu lietošanu neskatoties uz tā nelabvēlīgajām sekām.