Pāriet uz saturu

Zilā vizbulīte

Vikipēdijas lapa
Zilā vizbulīte
Hepatica nobilis Mill.
Zilā vizbulīte (Hepatica nobilis)
Zilā vizbulīte (Hepatica nobilis)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaGundegu rinda (Ranunculales)
DzimtaGundegu dzimta (Ranunculaceae)
ĢintsVizbulītes (Hepatica)
SugaZilā vizbulīte (H. nobilis)
Sinonīmi
Anemone hepatica L.
Zilā vizbulīte Vikikrātuvē

Zilā vizbulīte (Hepatica nobilis) ir daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.

Augums neliels 5 — 20 cm. Saknenis ir īss, tumši brūns, zvīņains. Stumbru ir daudz, tie ir klāti sīkiem matiņiem, brūni vai iesarkani. Lapas daudz, ar kātu, ziemzaļas, ādainas. Lapas plātne trīsdaivaina. Lapas platums 3 — 6 cm, garums 4 — 8 cm. Lapas apakšpuse violeta. Jaunākās lapas klātas ar matiņiem, vecākās kailas. Ir trīs augšlapas, kuras atrodas pie zieda pamatnes un atgādina kauslapas. Ziedi ir pa vienam, lielums līdz 2 cm. Apziednī ir 6 - 10 lapas, parasti zili violetas. Zied no marta beigām līdz maijam.

Aug Ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā. Latvijā ir izplatīts visā valsts teritorijā. Aug saulainās nogāzēs, lapkoku mežos, krūmājos.

Plaši izplatīts, kā dekoratīvais augs akmensdārzos. Ir izveidotas formas ar sārtiem un pildītiem ziediem. Viduslaikos tika lietots aknu slimību ārstēšanai. Mūsdienu homeopāti lieto izsitumu, bronhītu un podagras ārstēšanai.[1]

  1. Howard, Michael. Traditional Folk Remedies (Century, 1987); p.161-2