Pāriet uz saturu

Aizvēsture

Vikipēdijas lapa
Stounhendža ir celta vēlajā akmens laikmetā, aptuveni pirms 4 tūkstošiem gadu

Aizvēsture ir cilvēces vēstures periods, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības. Tas ir senākais vēstures posms no cilvēka rašanās brīža līdz pirmās civilizācijas izveidošanās laikmetam.

Agrīno cilvēces vēsturi pieņemts dalīt trīs laikmetos: akmens laikmetā, bronzas laikmetā un dzelzs laikmetā. Dažreiz specifiski izšķir vara laikmetu, kas bijis pārejā starp akmens un bronzas laikmetu.

Pirmais šādu dalījumu 1836. gadā piedāvājis dāņu antikvārs Kristiāns Jurgensens Tomsens (17881865). Šāds hronoloģisks dalījums ļauj izsekot cilvēces attīstībai atkarībā no konkrētās civilizācijas tehniskā līmeņa. Taču šī trīs laikmetu hronoloģija nav saistīta ar fizisko laiku kā tādu. Dažādas civilizācijas, kas vienā laikā dzīvoja dažādos reģionos, var attiecināt uz dažādiem laikmetiem, jo tām bija atšķirīgs attīstības līmenis.

Pamatraksts: akmens laikmets
Akmens laikmeta darbarīki — nazis un cirvis

Akmens laikmets ir laika periods, kad cilvēki darbarīkus gatavoja galvenokārt no akmens. Izmantoja arī koku, kaulu un citus materiālus, taču akmens ir krietni izturīgāks un no tā ir vieglāk izveidot cirvjus un ieročus.

Akmens laikmetu sīkāk iedala trīs periodos:

Bronzas laikmets

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: bronzas laikmets

Bronzas laikmets aizsākās ar metāla (bronzas) darbarīku ieviešanu. Tas ilga aptuveni no 2. tūkstošgades p.m.ē. sākuma līdz aptuveni 6. gadsimtam p.m.ē. (dažādās pasaules vietās šis periods atšķīries).

Pamatraksts: dzelzs laikmets

Dzelzs laikmets aizsākās ar dzelzs darbarīku ieviešanu, savukārt beidzās — 1. gadsimtā, kad Romas impērijā radikāli izmainījās sabiedrības dzīves kvalitāte. Citās pasaules daļās dzelzs laikmeta beigas tiek datētas ar 4. gadsimtu (Japānā) vai pat 5. gadsimtu (Korejā).

Apkopojoša tabula

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Laikmets Periods Darbarīki Saimniekošanas veidi Dzīvesvieta Sabiedrība Reliģija
Akmens laikmets Paleolīts Rokas darināti un dabā atrodamie priekšmeti — runga, nūja, noasināts akmens, dūres cirvis, rokas cirtne, kasīklis, caurumduris, šķēps, harpūna, adata, īlens Savācējsaimniecība Mobils dzīvesveids — alas, slieteņi, zaru vai ādas būdas, galvenokārt pie upēm un ezeriem Barības augu vācēju un mednieku grupa (25—100 cilvēku) Vēlajā paleolītā sāk veidoties apbedīšanas rituāli un senču kults. Vēlāk rodas organizētas reliģijas ar priesteriem un svētnīcu kalpotājiem. Dzelzs laikmeta beigās Tuvajos Austrumos un Eiropā izplatās viendievības idejas.
Mezolīts Rokas darināti un dabā atrodamie priekšmeti — loks un bulta, akmens cirvis, murdi, laivas Cilts
Neolīts Rokas darināti un dabā atrodamie priekšmeti — kalts, kaplis, arkls, iejūgs, sirpis, graudbēris, miezis, stelles, māla trauki un ieroči Neolīta revolūcija — pāreja uz ražotājsaimniecību. Vākšana, medības, zveja un domestikācija Vietsēdība Etnosu veidošanās
Bronzas laikmets Vara un bronzas darbarīki, podnieka ripa Ražotājsaimniecība — lopkopība, zemkopība, amatniecība, tirdzniecība
Dzelzs laikmets Dzelzs darbarīki Pilsētu veidošanās Valstu rašanās

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]