Pāriet uz saturu

Buloņa-Bijankūra

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Parīzes piepilsētu. Par pilsētu Francijas ziemeļos skatīt rakstu Buloņa.
Buloņa-Bijankūra
pilsēta
Boulogne-Billancourt
Buloņas-Bijankūras panorāma
Buloņas-Bijankūras panorāma
Ģerbonis: Buloņa-Bijankūra
Ģerbonis
Location of Buloņa-Bijankūra
Buloņa-Bijankūra (Francija)
Buloņa-Bijankūra
Buloņa-Bijankūra
Koordinātas: 48°50′7″N 2°14′27″E / 48.83528°N 2.24083°E / 48.83528; 2.24083Koordinātas: 48°50′7″N 2°14′27″E / 48.83528°N 2.24083°E / 48.83528; 2.24083
Valsts Karogs: Francija Francija
Reģions Ildefransa
Departaments Odesēna
Apgabals Buloņas-Bijankūras apgabals
Administrācija
 • Mērs Pjērs Kristofs Bagē
Platība
 • Kopējā 6,17 km2
Augstums 28—40 m
Iedzīvotāji (2021)[2]
 • kopā 119 808
 • blīvums 19 460,5/km²
Laika josla UTC+1
 • Vasaras laiks (DST) UTC+2 (UTC)
Pasta indekss 92100
Mājaslapa www.boulognebillancourt.com
Buloņa-Bijankūra Vikikrātuvē

Buloņa-Bijankūra (franču: Boulogne-Billancourt, bieži vien sarunvalodā vienkārši — Buloņa, līdz 1924. gadam — Buloņa pie Sēnas (franču: Boulogne-sur-Seine) ir pilsēta Francijas vidienē Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, viena no Parīzes dienvidrietumu piepilsētām Sēnas upes ielokā. Atrodas 8 kilometrus no Parīzes centra. Ziemeļos no pilsētas atrodas Buloņas mežs.[3]

Pilsētas vidējie mājsaimniecību ienākumi 2013. gadā bija 47 592 €, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā Francijas vidējie ienākumi (25 548 €). Buloņa-Bijankūra ir viena no bagātākajām Francijas pilsētām.[4] Buloņa-Bijankūra ir visvairāk apdzīvotā Parīzes priekšpilsēta un viena no blīvāk apdzīvotajām pašvaldībām Eiropā. Bijušais rūpniecības rajons ir veiksmīgi pārveidots par biznesa kvartālu un tagad tajā atrodas vairāku lielo komunikāciju uzņēmumu galvenās mītnes. Mūsdienās nozīmīgs rūpniecības centrs (autobūve, aviobūve u.c.).

Sākotnējais pilsētas nosaukums līdz 1924. gadam bija Buloņa pie Sēnas (Boulogne-sur-Seine).

Līdz 14. gadsimtam tagadējās pilsētas vietā atradās Menilas pie Senklū (Mesnuls-lès-Saint-Cloud) ciems. 14. gadsimta sākumā Francijas karalis Filips IV pavēlēja Menilā uzbūvēt Buloņas Jaunavas svētvietai veltītu baznīcu, kurai vajadzēja kļūt par svētceļojumu vietu piejūras Buloņas vietā. Baznīcu nosauca par Mazās Buloņas Notrdamu (Notre-Dame de Boulogne la Petite), bet ciems sākotnēji ieguva nosaukumu Mazā Buloņa (Boulogne-la-Petite), bet vēlāk — Buloņa pie Sēnas (Boulogne-sur-Seine).

1860. gadā 1. javārī Buloņai pievienoja Bijankūras rūpniecisko piepilsētu. Kā arī tika paplašināra Parīzes pilsēta un Buloņas apkārtne tām pievienojot kādreizējās Otē un Pasī komūnas.

1900. gada olimpisko spēļu laikā pilsētā tika aizvadītas šaušanas sacensības.[5]

1929. gadā Parīzes pilsētai pilnībā tika pievienots Buloņas mežs, kas līdz tam bija sadalīts starp Buloņas-Bijankūras un Neijī pie Sēnas komūnām. Līdz ar Buloņas meža pievienošaju Parīzes pilsētai, Buloņa-Bijankūra zaudēja apmēram pusi no savas teritorijas.

Buloņa-Bijankūra ir pazīstama ar to, ka tā ir trīs galveno Francijas nozaru dzimtene. Šajā vietā 1906. gadā atradās pirmā lidmašīnu rūpnīca — Appareils d'Aviation Les Freres Voisin,[6] kura bija aviācijas pionieri. Viņu tradīcijas turpina attīstīt vairāki citi aviācijas uzņēmumi, kas vēl joprojām darbojas šajā apgabalā. Uz Segīnas salas atradās automobiļu rūpnīcas Renault un Salmson, kuras būvēja gan automašīnas, gan lidmašīnu dzinējus. Visbeidzot šeit aizsākās Francijas filmu industrija, un no 1922. līdz 1992. gadam te bija Billancourt Studios mājvieta, un kopš tā laika tā ir kļuvusi par galveno Francijas filmu veidošanas vietu.

Buloņu-Bijankūru šķērso divas Parīzes metro līnijas: Parīzes 9. metro līnija un Parīzes 10. metro līnija.

Buloņā-Bijankūrā atrodas vairāku starptautisku uzņēmumu galvenās mītnes, ieskaitot:

  1. Populations légales 2017
  2. Populations légales 2021.
  3. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 132. lpp.
  4. «Salaire à Boulogne-Billancourt (92100, Hauts-de-Seine)» (French). JDN. Skatīts: 2016-06-20.
  5. «1900 Summer Olympics official report» (French). La84foundation.org. 16. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 28. maijā. Skatīts: 2010. gada 14. novembris.
  6. Dr. James J. Davilla, Arthur Soltan. French Aircraft of the First World War. Mountain View, CA : Flying Machines Press, 1997. 541. lpp. ISBN 978-1891268090.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]