Pāriet uz saturu

Džibutija

Vikipēdijas lapa
Džibutijas Republika
République de Djibouti
جمهورية جيبوتي
Džibutijas karogs Džibutijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaDžibutija
Location of Džibutija
Location of Džibutija
Džibutijas Republikas atrašanās vieta
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Džibuti
11°36′N 43°10′E / 11.600°N 43.167°E / 11.600; 43.167
Valsts valodas arābu un franču
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Ismails Omārs Guellehs
 -  Premjerministrs Dileita Mohameds Dileita
Neatkarība no Francijas 
 -  Atzīta 1977. gada 27. jūnijā 
Platība
 -  Kopā 23,200 km² (149.)
 -  Ūdens (%) 0,09
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. gadā 496 000 (160.)
 -  Blīvums 99/km² (168.)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
 -  Kopā $1,641 mijardi 
 -  Uz iedzīvotāju $2 070 
TAI (2007) 0.516 (vidējs) (149.)
Valūta Džibutijas franks (DJF)
Laika josla EAT (UTC+3)
Interneta domēns .dj1
Tālsarunu kods +253

Džibutija jeb Džibuti (arābu: جيبوتي), oficiāli Džibutijas Republika (arābu: جمهورية جيبوتي), ir valsts Āfrikas austrumu piekrastē, viena no mazākajām valstīm Āfrikā, kādreizējā Francijas kolonija. Robežojas ar Somāliju, Etiopiju un Eritreju, no austrumu puses to apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra.

Džibutija ir daudzetniska valsts, kuras divas galvenās tautas ir somāļi (issieši) un afāri. Džibutija ir Āfrikas Savienības un Arābu līgas dalībvalsts.

Pirmajos mūsu ēras gadsimtos Džibutiju apdzīvoja klejotāju ciltis, kas runāja kušītu valodās. No 5. līdz 6. gadsimtam tā ietilpa Aksumas valstī. 7. gadsimtā tagadējo Džibutijas teritoriju pārvaldīja arābu sultāni. Vietējo iedzīvotāju vidū izplatījās islāms un arābu valoda. 16. gadsimtā Džibutijas teritoriju iekaroja portugāļi, taču jau 17. gadsimtā tā atkal nokļuva arābu pārvaldē.

1946. gadā tā ieguva Francijas aizjūras teritorijas statusu. 1977. gadā Džibutija kļuva par neatkarīgu valsti. 1981. gadā valstī ieviesta vienpartijas vēlēšanu sistēma. No 1992. līdz 2000. gadam tajā norisinājās Džibutijas pilsoņu karš.

Džibutija ir prezidentāla republika. Prezidentu ar pilnvaru termiņu uz 6 gadiem ievēl balsstiesīgie vēlētāji. Prezidentu ir iespējams pārvēlēt uz vēl vienu termiņu pēc kārtas. Likumdevējvaras funkcijas ir deleģētas parlamentam — Nacionālajai sapulcei (65 deputāti), kas tiek ievēlēts uz 5 gadiem. Izpildvara deleģēta Ministru Padomei, kas pakļauta valsts prezidentam.

Adminstratīvais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts ir administratīvi sadalīta 5 reģionos un 1 pilsētā, kas pielīdzināma reģionam.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]