Pāriet uz saturu

Džordžs Ketlins

Vikipēdijas lapa
Džordžs Ketlins
Džordžs Ketlins, autors Viljams Fišers, 1849
Dzimis 1796. gada 26. jūlijā
Pensilvānija
Miris 1872. gada 23. decembrī (76 gadu vecumā)
Džērsisitija, Ņūdžersija
Tautība amerikānis
Nozares glezniecība

Džordžs Ketlins bija amerikāņu gleznotājs, kurš vislielāko atpazīstamību ieguva kā daudzu Ziemeļamerikas indiāņu portretu autors.

Džordžs Ketlins piedzima Pensilvānijā. Amerikas pamatiedzīvotāju kultūra nākamo mākslinieku valdzināja jau kopš bērnības. Jaunais Ketlins daudzas stundas pavadīja medījot, zvejojot vai meklējot indiāņu artefaktus. Viņu spēcīgi iespaidoja mātes stāsti par notikumiem pierobežā kolonizācijas laikā un par viņas kā jaunas meitenes nokļūšanu vietējās indiāņu cilts gūstā.

Mandanu virsaitis Četri Lāči

Laika posmā no 1836. līdz 1836. gadam Džordžs Ketlins apmeklēja 48 ciltis un radīja ap 500 gleznu, kā arī savāca nozīmīgu artefaktu kolekciju. Divus gadus vēlāk viņš gar Misūri veica vairāk nekā 3000 kilometrus. Ketlins sastapa astoņpadsmit ciltis, kuras vēl nebija skārusi eiropiešu civilizācija, ieskaitot pauni, omahus, ponkus, mandanus, hīdatsus, šaijenus, apsarokus un siksikus. Šajā ekspedīcijā mākslinieks radīja savus visspilgtākos un izteiksmīgākos darbus.

1838. gadā Ketlins izrādīja savu kolekciju Savienoti Valstu austrumos, bet 1839. gadā Eiropas galvaspilsētās Londonā, Parīzē un Briselē.

Ketlins arī turpmākajos gados savos darbos galveno uzmanību veltīja indiāņu kultūras attēlošanai. 1841. gadā viņš izdeva divus sējumus ar nosaukumu "Ziemeļamerikas indiāņu dzīvesveids, paražas un sabiedrība" (Manners, Customs, and Condition of the North American Indians), kuros bija apkopoti aptuveni 300 gravējumi. 1844. gadā — "Ketlina Ziemeļamerikas indiāņu mape" (Catlin's North American Indian Portfolio) ar 25 medību ainām, 1848. — "Eight Years' Travels ans Residence in Europe" ("Astoņi gadi Eiropā").

Klāra Barleta Gregorija Ketlina, autors Džordžs Linens, 1840

No 1852. līdz 1857. gadam Ketlins apceļoja Dienvidameriku un Centrālameriku, bet pēc ceļojuma atgriezās pie Mežonīgo rietumu tēmas. Pēdējo gadu darbi ir apkopoti divās publikācijās — "Last Rambles amongst the Indians of the Rocky Mountains and the Andes" ("Pēdējie klaiņojumi starp Klinšu kalnu un Andu indiāņiem", 1868) un "Mana dzīve starp indiāņiem" (My Life among the Indians, apkopots 1909).

1828. gadā Ketlins Olbani pilsētā iepazinās ar Klāru Barletu Gregoriju, kas kļuva par viņa dzīvesbiedri. Klāra pavadīja Ketlinu vienā no viņa ceļojumiem uz indiāņu apdzīvotajiem rietumiem. Viņiem bija četri bērni. Klāra nomira Parīzē 1845. gadā.

Godinot Ketlina nopelnus, viņa vārdā ir nosaukts katlinītsLielo līdzenumu minerāls, no kura indiāņi izgatavoja miera pīpi jeb kalumetu.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]