Pāriet uz saturu

Eiroskeptisms

Vikipēdijas lapa

Eiroskeptisms, eiroskepticisms jeb eiroskepse[1] ir nosaukums, ko attiecina uz viedokļiem, kas ir kritiski pret Eiropas Savienību.[2] 2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes laikā 2009. gadā izdarītā Eurobarometer aptaujā vismazākais atbalsts dalībai ES bija Latvijā (25% dalību ES vērtēja kā pozitīvu savai valstij), Lielbritānijā (28%) un Ungārijā (32%).[3] 2011. gadā veiktā aptaujā eirooptimisti bija mazākumā četrās valstīs: Lielbritānijā, Ungārijā, Grieķijā un Austrijā. Latvijā aptaujātie bija vienmērīgi sadalīti tajos, kas uzskatīja, ka Latvijai ir labums no ES un tajos, kas uzskatīja, ka nav (47% un 47%).[4]

Eiroskepticisms krasi palielinājās Eiropas migrantu krīzes laikā kopš 2014. gada.

Daži uzskata, ka šim nosaukumam ir negatīvas konotācijas un, piemēram, par eiroskeptiķi uzskatītais Čehijas prezidents Vāclavs Klauss terminu "eiroskeptisms" un "eirooptimisms" vietā dod priekšroku apzīmējumiem "ES-reālisms" un "ES-naivums".[5]

Eiroskeptiķu uzskati

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ass ES kritiķis ir Lielbritānijā dzīvojošais bijušais padomju disidents Vladimirs Bukovskis. 2006. gadā, pirms 2008. gada krīzes, Bukovskis izteicās, ka pārlieku lielās ekonomikas regulēšanas un birokrātijas dēļ, līdzīgi PSRS, ES ekonomika agri vai vēlu nonāks stagnācijas un vēlāk krīzes situācijā, kuras gadījumā viņš prognozēja haotisku sabrukumu, kur lielu lomu varētu spēlēt etniski jautājumi, līdzīgi kā PSRS vai Dienvidslāvijas SFR gadījumā.

Citi komentētāji 2010. gada beigās pauda viedokli, ka eirozonas krīze kalpo par lielisku ieganstu varas konsolidēšanai Briseles rokās.[6]