Pāriet uz saturu

Hafnijs

Vikipēdijas lapa
Hafnijs
72

2
10
32
18
8
2
Hf

178,49 g/mol

[Xe]4f145d26s2
    
Hafnija skaidiņas un kristālisks hafnija paraugs
Oksidēšanas pakāpes +4
Elektronegativitāte 1,3
Blīvums 13 310 kg/m3
Kušanas temperatūra 2506 K (2233 °C)
Viršanas temperatūra 4876 K (4603 °C)

Hafnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hf un atomskaitli 72. Tas ir 4. (agrāk IVA) jeb titāna grupas elements. Hafnijs ir korozijas izturīgs pārejas metāls. Hafnija karbīdam un nitrīdam ir ļoti augstas kušanas temperatūras. Hafnija savienojumi dabā parasti ir sastopami cirkonija rūdās. Smalki sasmalcināts metāls ir pirofors (aizdegas gaisā). Hafnijs savienojumos parasti ir četrvērtīgs.

Hafnijs ir viens no pēdējiem atklātajiem ķīmiskajiem elementiem, kas ir atrodams dabā. To 1923. gadā atklāja nīderlandiešu fiziķis Dirks Kosters (Dirk Coster) un ungāru ķīmiķis Ģerģs Heveši (Hevesy György). Elements ir nosaukts par godu Dānijas galvaspilsētai Kopenhāgenai (latīņu: Hafnia), kur abi zinātnieki strādāja, kad veica atklājumu.

Atrašanās dabā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemes garozā hafnija koncentrācija ir aptuveni 5,8 daļiņas no miljona. Tas gandrīz vienmēr ir atrodams kopā ar cirkoniju, kura minerālos hafnija koncentrācija ir no 1 līdz 5%. Kirtolīta minerālā hafnija oksīda (HfO2) koncentrācija ir relatīvi augsta — 5,5%.

Dabā ir sastopami seši hafnija izotopi: 180Hf (35,08% no kopējā hafnija daudzuma), 178Hf (27,28%), 177Hf (18,60%), 179Hf (13,62%), 176Hf (5,26%) un nestabilais 174Hf (0,16%).[1] Mākslīgi ir iegūti vēl 31 radioizotops, kuru masas skaitlis ir no 153 līdz 189.

Hafnijs tiek iegūts kā blakusprodukts cirkonija iegūšanas procesā. Abi elementi viens no otra tiek atdalīti, izmantojot jonu apmaiņu vai ekstrakciju.

Fizikālās īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hafnija kristālu stienis

Hafnija fizikālās īpašības ir līdzīgas cirkonija īpašībām. Hafnijs tīrā veidā ir mirdzošs, elastīgs un drīzāk mīksts metāls, kuru var viegli vilkt, saritināt un apstrādāt.

Hafnija atommasa ir 178,49 g/mol, blīvums ir 13 310 kg/m³. Savukārt kušanas temperatūra ir 2506 K, bet viršanas temperatūra ir 4876 K. Hafnija īpatnējā pretestība 20 °C temperatūrā ir 331 nΩ·m (3,31×10-7 Ωm). Standarta elektrodpotenciāls (Hf/HfO+2) ir −1,57 V.

Ar oksīda kārtiņu pārklāti hafnija gabaliņi

Hafnijs galvenokārt tiek izmantots kā kontrolelements kodolreaktoros, jo tam ir augsta neitronu absorbcijas spēja. Hafnijs tiek izmantots arī sakausējumos ar niobiju, tantalu, molibdēnu vai volframu. Šiem sakausējumiem ir augsta kušanas temperatūra un liela karstumizturība. Sakausējumos hafnija koncentrācija ir līdz 2%.

  1. «Isotopes of the Element Hafnium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2014. gada 16. maijā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]