Pāriet uz saturu

Jans Huss

Vikipēdijas lapa
Jans Huss
Jan Hus
Jans Huss
Personīgā informācija
Dzimis 1369. gadā
Husineca, Bohēmijas karaliste
(tagad Čehijas republika)
Miris 1415. gada 6. jūlijā
Konstanca, Svētā Romas impērija
(tagad Vācija)
Tautība čehs
Paraksts
Piemineklis veltīts Janam Husam, Prāgas centrālajā laukumā

Jans Huss (čehu: Jan Hus; [ˈjan ˈɦus]; dzimis 1369. gadā, miris 1415. gada 6. jūlijā), bieži saukts arī Jānis Huss, bija čehu priesteris, filozofs un Kārļa Universitātes rektors Prāgā. Huss tiek uzskatīts par pirmo baznīcu reformistu, vēl pirms Lutera, Kalvina un Cvinglija.

Viņa mācība rosināja reformāciju, tā kļuva par pamatu protestantisma tradīcijām, kā arī lielā mērā Rietumu civilizācijas kultūrvēsturiskai kopībai.

Jaunībā Huss devās uz Prāgu, kur viņš pelnīja iztiku dziedot un kalpojot baznīcās. Viņš uzcītīgi mācījās, 1393. gadā ieguva bakalaura grādu Prāgas Universitātē un 1396. gadā maģistra grādu. 1400. gadā tika iesvētīts par priesteri, kļuva par rektoru universitātē (1402-1403).[1]

Husu uzskata par 1406. gadā sarakstītās De orthographia bohemica autoru. Šai darbā izveidota čehu rakstība ar diakritiskajām zīmēm. Modificētu Husa alfabētu lieto arī Latvijā.

Huss bija protestantisma priekštecis, viņa mācībām bija liela ietekme Eiropas valstīs. Reformistus atbalstīja Bohēmijā. Ar Bohēmijas karaļa atbalstu čehu reformisti universitātē guva virsroku, un vācieši bija spiesti pārcelties uz citām universitātēm.[2]

Huss un viņa piekritēji iedvesmojās no angļu reformatora Džona Viklifa teoloģijas un filozofijas, īpaši no viņa neoplatoniskām mācībām par Dievu.[3] Huss uzskatīja, ka Svētā Trīsvienība ir augstākā autoritāte, kurai pakļauta baznīca. Baznīcas autoritāte ir spēkā tikai tad, ja tā pārstāv Dieva patiesību. Patiesība ir Husa mācības galvenais jēdziens: tā pastāv vienīgi Kristū un tai ir spēks atbrīvot cilvēku no grēka.

Husu tiesāja par ķecerību pret Katoļu Baznīcu un viņam piesprieda nāvessodu sadedzinot uz sārta. 1415. gada 6. jūlijā nāvessods tika izpildīts, viņš tika sadedzināts uz sārta Konstancā.[4]

Pēc Jana Husa nāves 1415. gadā viņa sekotāji (zināmi kā husīti) sacēlās pret saviem katoļu valdniekiem. 1419. gadā pāvests Martins V izsludināja krusta karu pret husītiem. Husīti uzvarēja divus no pieciem krusta kariem, taču vēlāk sašķēlās un tika uzvarēti. Tomēr vēl pēc gadsimta 90% Čehijas iedzīvotāju bija Husa mācības sekotāji.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]