Pāriet uz saturu

Nēso (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Nēso
Atklāšana
Atklājējs/i astronomu grupas Metjū Holmana un Breda Gledmena vadībā
Atklāšanas datums 2002. gada 14. augusts
Orbitālie parametri
Epoha 2003. gada 10. jūnijs[1]
Lielā pusass (rādiuss) 50 258 000 km
Ekscentricitāte 0.4243
Apriņķojuma periods 9880.63 d (27.05 a)
Slīpums 131.265° (pret ekliptikas plakni)
Riņķo ap Neptūns
Fiziskie parametri
Dimensijas 43[2] - 60 [3] km
Albedo 0.04
Redzamais spožums 24.6[3]

Nēso, arī Neptūns XIII[4], ir Neptūna pavadonis. Tas ir četrpadsmitais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Neptūna. Nēso ir vistālāk no Neptūna esošais zināmais pavadonis.

Atklāšana un nosaukums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavadonis tika atklāts 2002. gada 14. augustā. To paveica astronomu grupas Metjū Holmana un Breda Gledmena vadībā. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2002 N 4[5]. Vārds Nēso pavadonim tika piešķirts 2007. gada 3. februārī ar Starptautiskās Astronomijas savienības cirkulāru Nr.8802[6]. Nēso grieķu mitoloģijā ir viena no nereīdām.

Orbīta un fizikālie parametri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nēso ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir apmēram 43 – 60 km. Pavadonis ap Neptūnu kustas pretēji tā rotācijas virzienam. Nēso ir pats ārējais no Neptūna zināmajiem pavadoņiem. Nēso orbitālie parametri ir līdzīgi Psamatei, tāpēc ir ticams, ka abi pavadoņi senatnē radušies pēc kāda cita lielāka pavadoņa sabrukšanas trieciena rezultātā[7]. Nēso ir vistālāk no savas planētas riņķojošais pavadonis Saules sistēmā [8].

Atsauces un piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]