Pāriet uz saturu

Varšavas sacelšanās

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par sacelšanos 1944. gadā. Par sacelšanos 1943. gadā skatīt rakstu Varšavas geto sacelšanās.
Varšavas sacelšanās
Daļa no Otrā pasaules kara
Warsaw Uprising
Polijas Armia Krajowa pozīcijas sacelšanās 4. dienā
Datums1944. gada 1. augusts — 2. oktobris
Vieta52°13′48″N 21°00′39″E / 52.23000°N 21.01083°E / 52.23000; 21.01083Koordinātas: 52°13′48″N 21°00′39″E / 52.23000°N 21.01083°E / 52.23000; 21.01083
Iznākums Valsts karogs: Vācija Vācijas uzvara
Karotāji
Polijas pagrīdes valsts
* Armia Krajowa
Komandieri un līderi
Tadeušs Komorovskis
Tadeušs Pelčinskis
Antonijs Čruščiels
Kārols Ziemskis
Edvards Pfeifels
Leoplods Okulickis
Jans Mazurkevičs
Zigmunts Berlings
Konstantīns Rokosovskis
Valters Modelis
Nikolass fon Vormans
Rainers Stāhels
Erihs fon dem Bahs-Celevskis
Haincs Reinefarts
Broņislavs Kaminskis
Oskars Dirlevangers
Petro Djačenko
Roberts fon Greims
Zaudējumi
Poļu pretošanās kustība:15 200 nogalināti un pazuduši Vācu armija:2 000-17 000 nogalināti un pazuduši

Varšavas sacelšanās (poļu: powstanie warszawskie) bija pretošanās kustības Armia Krajowa neveiksmīgi centieni atbrīvot Polijas galvaspilsētu Varšavu no nacistiskās Vācijas Otrajā pasaules karā. Poļi centās atgūt kontroli pār pilsētu pirms to okupē Padomju armija. Sacelšanās ilga 63 dienas no 1944. gada augusta līdz oktobrim.[1]

Kad Padomju armija tuvojās Varšavai (1944. gada jūlija beigas), padomju varas iestādes, solot atbalstu, iedrošināja poļus pretoties vācu karaspēkam. Ģenerāļa Tadeuša Komorovska vadībā 50 tūkstoši cilvēku uzbruka salīdzinoši vājajiem vācu spēkiem 1. augustā, triju dienu laikā tika iegūta kontrole pār lielāko daļu pilsētas. Vācieši nosūtīja papildspēkus, uzbruka poļiem ar gaisa un artilērijas uzbrukumiem. Padomju armija, kuru pirmajās sacelšanās dienās aizturēja Vācijas uzbrukums, ieņēma Varšavas priekšpilsētu Prāgu, kur arī palika. PSRS valdība arī neatļāva rietumu Sabiedrotajiem izmantot padomju aviācijas bāzes palīdzības sniegšanā poļiem.

Bez Sabiedroto atbalsta Armia Krajowa sadalījās mazās vienībās un bija spiesta padoties 2. oktobrī. Komorovskis un viņa spēki tika sagūstīti, vēlāk vācieši sistemātiski deportēja atlikušos pilsētas iedzīvotājus un iznīcināja pilsētu. Pilsētas drupās turpināja slēpties daži simti (līdz diviem tūkstošiem) iedzīvotāju, ko vēlāk nodēvēja par Varšavas Robinsoniem Krūzo.

Lai arī precīzs upuru skaits nav zināms, tiek lēsts, ka mira ap 16 tūkstošiem Polijas pretošanās kustības pārstāvju, vēl 6 tūkstoši tika smagi ievainoti. Bojā gāja arī ap 150—200 tūkstoši Polijas civiliedzīvotāju. Tika nogalināti vai atzīti par pazudušiem vairāk nekā 8 tūkstoši vācu karavīru, vēl 9 tūkstoši tika ievainoti.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]