Pāriet uz saturu

Apikāls līdzskanis

Vikipēdijas lapa
Artikulācijas vietas
Labiāla
Bilabiāla
Labiāli velāra
Labiāli alveolāra
Labiodentāla
Bidentāla
Koronāla
Lingvolabiāla
Interdentāla
Dentāla
Alveolāra
Apikāla
Lamināla
Postalveolāra
Alveopalatāla
Retrofleksa
Dorsāla
Palatāla
Labiāli palatāla
Velāra
Uvulāra
Uvulāri epiglotāla
Radikāla
Faringāla
Epiglotāli faringāla
Epiglotāla
Glotāla
Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti.

Apikāls līdzskanis ir skaņa, ko izrunā gaisa plūsmu noslēdzot ar mēles galiņu. Turpretī laminālu līdzskani izrunā gaisa plūsmu noslēdzot ar mēles priekšējo lokano daļu.[1]

Tā nav ļoti parasta atšķirība un pamatā piemērojama tikai berzeņiem un afrikātām. Vairākos angļu valodas variantos ir gan apikāli, gan lamināli līdzskaņu pāri, kā [t]/[d]. Tomēr dažos arābu valodas variantos (kā hadramī) [t] ir lamināls, bet [d] - apikāls.

Latviešu valodā vairāki līdzskaņi ir vai nu apikāli dentāli (kā afrikātas /ts/, /dz/), vai apikāli alveolāri (/tʃ/, /dʒ/)

Basku valodā, tāpat kā serbu un horvātu valodās, alveolāros līdzskaņus dala apikālos un laminālos. Ķīniešu valodā tāpat izšķir postalveolāros līdzskaņus ("alveopalatālās" un "retrofleksās" skaņas). Statimhu valodā to izmanto kā sekundāro iezīmi, lai atšķirtu velarizētas un nevelarizētas afrikatas.

  1. Ladefoged, Peter; Maddieson, Ian (1996). The Sounds of the World's Languages. Oxford: Blackwell. ISBN 0-631-19814-8 (angliski)