Pāriet uz saturu

Austrālija un Okeānija

Vikipēdijas lapa
Austrālija un Okeānija

Austrālija un Okeānija iekrāsota zaļā krāsā
Platība 8 525 989 km²
Iedzīvotāji 41 570 842 (2018. gadā)
Blīvums 4,19 cilv./km²
Valstis 14
Atkarīgās teritorijas 18
Laika zonas no UTC+9 līdz UTC-6
Lielākās pilsētas

Austrālija un Okeānija ir pasaules daļa, bieži arī ģeopolitisks reģions, kas sastāv no Austrālijas kontinenta un Okeānijas — ļoti liela skaita salu Klusajā okeānā. Austrālijas un Okeānijas robežas definē dažādi, taču parasti tiek iekļauta Austrālija, Jaunzēlande, Jaungvineja, Polinēzija, Melanēzija un Mikronēzija. Bieži vien Austrāliju un Okeāniju uzskata arī par kontinentu (šāds apgalvojums veidojās, lasot tekstu angļu valodā, kurā netiek izdalīts tāds jēdziens kā ‘pasaules daļa’).

Terminu 1831. gadā ieviesa franču pētnieks Žils Dimons d'Irvils.

Austrāliju un Okeāniju tradicionāli iedala šādi:

Austrālija un Okeānija pārsvarā sastāv no mazām salu nācijām. Vienīgā uz kontinenta izvietotā valsts ir Austrālija.

Termina variācijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Dažreiz Austrāliju neiekļauj Okeānijā. Šāda pieeja ir kļūdaina, jo to Okeānijas daļu, kas nav Austrālija, pareizāk būtu saukt par Klusā okeāna salām.[nepieciešama atsauce]
  • Havaju salas parasti iekļauj Okeānijā, kaut arī tās ir attālu no pārējām Klusā okeāna salām. Havaju salas fiziski un kulturāli ir tuvākas pārējām Klusā okeāna salām nevis Amerikai.
  • Pa retam terminu paplašina, iekļaujot pat ļoti attālas Klusā okeāna salas, piemēram Aleutu salas.

Austrālijā un Okeānijā iekļautās valstis un teritorijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Teritorijas nosaukums Platība
(km²)
Iedzīvotāju skaits
(2002. gada 1. jūlijs, aptuveni)
Iedzīvotāju blīvums
(uz km²)
Galvaspilsēta
Austrālāzija
Austrālija 7,686,850 20,697,241 2.5 Kanbera
Ziemsvētku Sala (Austrālija, bieži iekļauj Dienvidaustrumāzijā) 135 474 3.5 Setlmenta
Kokosu (Kīlinga) Salas (Austrālija, bieži iekļauj Dienvidaustrumāzijā) 14 632 45.1 Vestailenda
Jaunzēlande (bieži uzskata par Polinēzijas daļu) 268,680 3,908,037 14.5 Velingtona
Norfolka (Austrālija) 35 1,866 53.3 Kingstona
Melanēzija
Fidži 18,270 856,346 46.9 Suva
Indonēzija (Papua un Moluku salas) 499,852 4,211,532 8.4 Džakarta
Jaunkaledonija (Francija) 19,060 207,858 10.9 Numea
Papua-Jaungvineja 462,840 5,172,033 11.2 Portmorsbi
Zālamana Salas 28,450 494,786 17.4 Honiara
Vanuatu 12,200 196,178 16.1 Vila
Mikronēzija (reģions)
Mikronēzija 702 135,869 193.5 Palikira
Guama (ASV) 549 160,796 292.9 Hagātņa
Kiribati 811 96,335 118.8 Bairiki
Māršala Salas 181 73,630 406.8 Madžuro
Nauru 21 12,329 587.1 Jarena
Ziemeļu Marianas Salas (ASV) 477 77,311 162.1 Saipana
Palau 458 19,409 42.4 Melekeoka (kopš 2006. gada 7. oktobra)
Polinēzija (šeit nav iekļautas Havaju salas)
ASV Samoa (ASV) 199 68,688 345.2 Fagatogo un Utulei
Kuka Salas (Jaunzēlande) 240 20,811 86.7 Avarua
Franču Polinēzija (Francija) 4,167 257,847 61.9 Papeete
Niue (Jaunzēlande) 260 2,134 8.2 Alofi
Pitkērna (Apvienotā Karaliste) 5 47 10 Adamstauna
Samoa 2,944 178,631 60.7 Apija
Tokelau (Jaunzēlande) 10 1,431 143.1
Tonga 748 106,137 141.9 Nukualofa
Tuvalu 26 11,146 428.7 Vaiaku
Volisa un Futuna (Francija) 274 15,585 56.9 Matautu
Kopā 9,008,458 35,834,670 4.0

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]