Pārcilvēks

Pārcilvēks (vācu: Übermensch) ir filozofisks jēdziens, kuru ieviesa Frīdrihs Nīče savā darbā "Tā runāja Zaratustra" (Also sprach Zarathustra). Šis koncepts attiecas uz ideālu cilvēku, kurš ir pārsniedzis tradicionālās morāles un sabiedrības normas, lai radītu savas vērtības un dzīves mērķus.

Galvenās pārcilvēka iezīmes pēc Nīčes domām ir:

• Pašpārliecinātība un pašnoteikšanās: Pārcilvēks nepaļaujas uz ārējiem autoritātes avotiem vai tradicionālām vērtībām, bet gan rada un seko savām vērtībām.
• Radošums: Pārcilvēks ir radošs gan savā domāšanā, gan rīcībā, viņš rada jaunus dzīves ceļus un kultūras formas.
• Pārvarēt vājības: Pārcilvēks pārvar savas vājības un iekšējos konfliktus, kļūstot par spēcīgāku un pilnīgāku būtni.
• Dzīves apliecināšana: Pārcilvēks pilnībā pieņem dzīvi ar visiem tās izaicinājumiem un ciešanām, apzināti izvēloties dzīvot pilnasinīgu dzīvi.

Nīčes pārcilvēka koncepts bieži tiek interpretēts kā aicinājums cilvēcei tiekties uz pašattīstību un pārvarēt savus ierobežojumus, lai sasniegtu augstāku eksistences līmeni. Tomēr jēdziens ir sarežģīts un to var interpretēt dažādi, un tas ir izraisījis plašas diskusijas un dažādas interpretācijas filozofijas vēsturē.